Kopš ikdienā strādājam ar datoriem un līdzi nēsājam mobilos telefonus,
aktuāls kļuvis arī jautājums – kā neitralizēt to radīto
elektromagnētisko starojumu. Ir darbavietas, kur datoriem apkārt
saliktas lielas kaktusu kolonijas, jo adatainie augi šo starojumu
likvidējot. Līdzīgas spējas tiek piedēvētas arī līdakastēm. Komentē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. IB
(starptautiskā bakalaureāta) klases skolēnu grupa, kas nesen veica
pētījumu par kaktusiem: "Mēs gan nepētījām kaktusu ietekmi uz
datoriem un to radīto elektromagnētisko lauku, bet veicām eksperimentu
ar mobilajiem telefoniem. Eksperiments norisinājās šādi. Ņēmām kompasu
un atzīmējām ziemeļu virzienu. Tad blakus kompasam novietojām mobilo
tālruni. Adatas smaile novirzījās no kursa. Pēc tam apkārt tālrunim un
kompasam novietojām kaktusus. Eksperimentu atkārtojām dažādos veidos un
dažādās telpās, lai izvairītos no iespējas, ka apkārtējās vides faktori
ietekmē rezultātus. Novērojums sagādāja vilšanos – kompasa adata kā
bija, tā palika nobīdījusies no ziemeļu virziena. Tātad kaktusi uz
elektromagnētisko starojumu neiedarbojas. Tāpēc nav nozīmes tos
novietot ap datoru, kura radītais elektromagnētiskais lauks ir daudz
spēcīgāks par mobilo tālruņu radīto. Vienīgais labums no kaktusiem
kabinetā varētu būt tas, ka tie izskatās glīti, jo pat fotosintēzes
process, kas varētu ģenerēt papildu skābekli telpā, Latvijas apstākļos
kaktusiem nenotiek. Arī to mēs pierādījām savā projektā.”
Komentē Māra Vikmane, LU Bioloģijas fakultātes docente:
"Par kaktusiem esmu dzirdējusi arī pavisam citu leģendu – ka tos nav
vēlams turēt telpās, kur uzturas cilvēki, vismaz ne guļamistabās, jo
augu biolauks atstāj negatīvu iespaidu. Tomēr arī šis uzskats nav
absolūts, jo jebkuru dzīvu būtņu biolauki ir atšķirīgi, un, kas vienam
kaitē, otram var palīdzēt. Augu fizioloģija, augu inteliģence ir jauna
zinātnisko pētījumu joma, kurā vēl joprojām ir ļoti daudz neizzināta.
Skaidrs, ka mijiedarbība starp augu un cilvēku biolaukiem pastāv, tāpat
kā tā pastāv starp jebkuru citu dzīvu būtņu biolaukiem. Uz jautājumu,
vai kaktusi tiešām neitralizē datora radīto elektromagnētisko lauku,
viennozīmīgi atbildēt nevar. Taču, ja pieņem, ka tas ir līdzīgi kā ar
sansevjērām (tautā sauktām par līdakastēm), kas aiztur āderu radīto
starojumu, tad šī iedarbība ir tikai uz laiku. Pēc tam visa akumulētā
enerģija tomēr izdalās telpā. Dzirdēju ļoti interesantu gadījumu Maskavā. Kāds fiziķis no
Tālajiem Austrumiem viesojās vietējā augu fiziologa ģimenē. Vairākas
naktis pavadījis atvēlētajā istabā, viesis atzinās, ka noteiktā stundā
katru nakti redz šaušalīgus murgus, un tāpēc vēlas pārcelties uz
viesnīcu. Namatēvs un namamāte pārdomāja viesa teikto un atcerējās, ka
ciemiņš nakšņo istabā, kur pirms laika ar vēzi lielās mokās bija mirusi
viņu vecmāmiņa. Turklāt smagākās sāpju lēkmes vienmēr bijušas apmēram
tajā laikā, kad viesim rādījās murgi. Mēbeles bija nomainītas, taču
večiņas istabas augi palikuši. Veicot augu aktivitātes mērījumus (jo
arī augi, tāpat kā mēs, naktīs laižas "miegā” un viņu dzīvības procesi
palēninās), saimnieki konstatēja, ka vecmāmiņas istabas augi "mostas”
un aktivizējas tieši šajās sāpju stundās. Kā tas notiek? Kāpēc? Kā augi
uzkrāj šo enerģiju, kā patur atmiņā un turklāt spēj nosūtīt šo
informāciju cilvēkam? Tā vēl joprojām ir mīkla. Ne jau katrs cilvēks
bez īpašas aparatūras uztver šos signālus, tāpat kā ne katrs var
ietekmēt sēklu dīgšanas procesu. Ir veikti eksperimenti, kuros
pierādīts, ka dažu cilvēku enerģētika atstāj labvēlīgu iespaidu uz
sēklām, tās labāk dīgst un labāk aug, bet tajā pašā laikā ir arī
cilvēki, kam piemīt tieši pretējas spējas. Taču pagaidām vēl nav
aparatūras un mērvienību, kā šīs spējas apzīmēt, mērīt un pētīt. Mēs
esam pašā ceļa sākumā. Skaidrs ir tikai tas, ka augi ir dzīvi un
piedalās visā, kas notiek mums apkārt.”
