shake your friend

Viņa šķaida arbūzus ar krūtīm :D

minchux — Fri, 15 Jan 2010 14:24:04 GMT

Pupainā Sirsniņa jeb īstajā vārdā Sūzena Saiksa (47) ar savām milzu krūtīm dara neprātīgas lietas.

Viņa šķaida arbūzus, presē skārda bundžas un pārsit dēļu kaudzītes. Katrs viņas apaļums sver deviņus kilogramus.

Šķiet, šī sieviete ir kāda pornozvaigzne, kas pārcentusies ar krūšu silikona implantiem. Taču priekšstats izrādās maldīgs — Sirsniņa nekad nav filmējusies pornofilmās un ne reizi nav arī kaila pozējusi kādam žurnālam. „Tas vienkārši nav man,” atzīst neparastā slavenība. Tiesa, viņa tomēr ir striptīza kluba īpašniece savā dzimtenē Amerikā...

Skolā apcelta un izsmieta.

Negaidītu slavu šai sievietei atnesa kādas basketbola spēles apmeklējums 1986. gadā. TV operatori nevarēja atraut acu no šīs fanes, kas, jūtot līdzi mīļkomandai, šūpoja savus apaļumus un darīja trakus apkārt esošos vīriešus. Jau nākamajā dienā plašsaziņas līdzekļi centās izdibināt, kas ir šī jaunā dāma. Bostonas radiostacija pat izsolīja atlīdzību tam, kurš palīdzēs atrast svešinieci. Uz studiju piezvanīja Sūzenas brālis. Vienas dienas laikā viņa kļuva par zvaigzni.

Skolas gados Sūzena nebūt nejutās laimīga. Viņas krūtis bija stipri lielākas kā citām vienaudzēm, un klasesbiedri viņu par to mēdza apcelt un izsmiet. Jau vidusskolas gados viņa bija iemantojusi iesauku Pupainā. Sūzena jutās dziļi nelaimīga, centās ģērbties, cik vien neuzkrītoši iespējams, lai kaut mazliet ar apģērbu vizuāli maskētu kuplo krūšu apjomu. Taču arī tas neko daudz nelīdzēja. Klasesbiedru apcelšanās nebeidzās. Meitenes tēvs atbalstīja Sūzenas vēlmi mainīt skolu. Mācības valsts iestādē viņa nomainīja pret studijām privātā meiteņu skolā.

Austrijā kaķis nodedzinājis dzīvokli :D

minchux — Fri, 15 Jan 2010 14:18:50 GMT

Netālu no Vīnes esošajā Lancendorfas pilsētiņā, Austrijā, kāds mājas kaķis spēlējoties ar gāzes plīti, sarīkojis pamatīgu ugunsgrēku.

Noskaidrojies, ka dzīvnieks rotaļājies uz virtuves plīts un nejauši atgriezis slēdzi. Aizdegusies gāze un liesmas pārmetušās uz blakus esošo eglīšu rotājumu kārbu.

Ugunsgrēku izdevās nodzēst bez upuriem. Nedz kaķis, nedz cilvēki nav cietuši. Tomēr saimniekiem nodarīti zaudējumi aptuveni 50 000 eiro apmērā. Tiek ziņots, ka arī agrāk šajā dzīvoklī noticis līdzīgs gadījums: viens no trim saimnieces kaķiem reiz jau aizdedzinājis gāzes plīti.

Bet vairākas dienas atpakaļ austriešu mediji ziņoja par kādu citu ugunsgrēku, kurš izcēlies peles dēļ. 39 gadus vecais austrietis vēlējies tikt vaļā no peles, tāpēc ar poleuretāna montāžas putām mēģinājis aizpūst peļu caurumu. Kad vīrietis sācis izsmidzināt putas, tās aizdegušās no tuvumā esošās sveces.

Liela pēcpuse – veselības garants...

minchux — Fri, 15 Jan 2010 14:17:00 GMT

„Ja jums ir gaļīgas ciskas, priecājieties – tas ir veselības garants,” saviem lasītājiem ziņo "The Daily Mail", atsaucoties uz zinātnieku secinājumiem. „Liels dibens ir labāka veselībai nekā liels vēders,” secina publikācijas autors.

Tauku uzkrājumi gurnu rajonā nozīmē to, ka organismā ir zems tā saucamā „sliktā” holesterīna daudzums asinīs, bet ir daudz „labā” holesterīna, kurš novērš asinsvadu sieniņu sacietēšanu. Bumbierveidīgu ķermeņa formu īpašniekiem esot zemāks risks saslimt ar diabētu.

„Tauku šūnas zem jostasvietas darbojas savādāk, nekā tās, kuras atrodas virs jostas vietas,” paskaidroja Oksfordas universitātes pētnieks Konstantins Manolopuls. Piemēram, šie tauki sadalās lēnāk, nekā tie, kas sakrājušies vēdera rajonā, bet tas, savukārt, nozīmē, ka izdalās mazāk kaitīgo vielu. Vidukļa un gurnu apkārtmēra attiecība norāda uz sirds slimībām labāk nekā cilvēka masas indekss.

Viņam izkrita zarnas pa dibenu...

minchux — Fri, 15 Jan 2010 14:13:59 GMT

Šausmu stāstus saviem aprūpējamajiem stāsta arī mammas un auklītes. Tie, protams, mudina uz paklausību un labu uzvešanos, taču reizēm nodara ne mazumu posta. Zinu kādu jauku būtni, kurai vēl tagad bērnībā dzirdētie briesmu stāsti saglabājušies spilgtā atmiņā. No viņas arī dzirdēju šo baismo vēstījumu: ja sasitīsi dzīvsudraba termometru, saindēsies un nāve būs šausmīga – visas zarnas izkritīs pa dibenu, un tu mirsi baismīgās sāpēs!

Komentē Dzintra Puriņa, Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas centra ārsta palīdze:
"Ai, ai, izklausās briesmīgi! Taču patiesībā tik traki nemaz nav. Dzīvsudrabs ir kaitīgs, ja ilgstoši elpo tā tvaikus, taču nevaru iedomāties, ka mūsdienās mājas apstākļos kādam būtu tik daudz dzīvsudraba, lai ar to reāli saindētos. Ja saplīst termometrs, dzīvsudrabu, protams, vajag savākt, un visvienkāršāk to izdarīt ar zilo graudiņu šķīdumā samērcētu vatīti. Grīdas spraugās saripojušās dzīvsudraba lodītes teorētiski varētu kaitēt, taču vienā termometrā metāla nav tik daudz, lai tas tiešām nodarītu kādu ļaunumu pat ilgākā laika posmā. Tomēr prātīgāk būtu dzīvsudrabu utilizēt. Runājot par termometru bīstamību, gribu teikt, ka drīzāk savainoties var ar stikliem, ja bērns sakož termometra galiņu, bet nejauši norītais dzīvsudrabs organismā neuzsūcas – iznāk laukā tāds pats, kā iegājis. Protams, tas nenozīmē, ka vajadzētu eksperimentēt un rīt mazās spīdīgās lodītes.”

Gribat lielisku sejas ādu? Jārij sperma!

minchux — Fri, 15 Jan 2010 14:11:30 GMT

Iespējams, šo stāstu ir izdomājuši vīrieši, taču izplata galvenokārt sievietes. Ja kādā kompānijā sastopama dāma, kurai ir nenosakāms vecums komplektā ar samtainu un gludu sejas ādu, aiz muguras draudzenes parasti spriež, ka tik brīnišķīgu ādu nav iespējams iegūt citādi, kā vien orālā seksa laikā norijot sēklu. Ja šis apgalvojums ir patiess, tad taču skaistuma noslēpums atrisināts! Kāpēc lietot krēmus, kas nepalīdz, ja var izmantot sēklu, kas palīdz?

Komentē Aija Tula-Rijkure, partnerattiecību konsultante, seksoloģe:
"Tas nav neiespējami. Nezinu gan, vai to var attiecināt uz visām sievietēm, kam ir laba sejas āda... Iespējams, ka viņas ievēro arī ko citu: nedzer tēju un kafiju, no rītiem uz sejas liek ledus gabaliņus un lieto maz kosmētikas. Sejas krāsu un izskatu ietekmē arī piena lietošana uzturā, peldēšana un ūdens procedūras. Jā, spermā nav tikai spermiji un ūdens, tā satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas — prostaglandīnus, mikroelementus, dzimumhormonus — un tāpēc labi iespaido arī sejas ādu. Jāpiebilst, ka līdzīgas vielas ir arī placentās, un daudzi Francijā ražotie labie sejas krēmi satur placentas ekstraktus.”

Šņabi taisa no naftas?

minchux — Tue, 22 Dec 2009 10:13:42 GMT

Ja ilgstoši centrifūgā vai virpā griež šņabi Sibirskaja vodka (eksistē arī citas variācijas nosaukumos), tam vidū izveidojas tumša stīdziņa – tā kā nafta, tā kā piķis, tā kā melna gļota. Tas pierāda, ka šņabi mūsdienās taisa nevis no graudiem, bet no naftas pārpalikumiem. Šādus brīnumus vīri bieži vien cits citam stāsta saviesīgās sarunās. Turklāt ne brīdi nešaubās par stāsta patiesumu, jo draugs vai drauga draugs, nudien, pats esot izmēģinājis!
Komentē Ida Jākobsone, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes asociētā profesore, Latvijas Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas Uzturzinātne direktore: "Šņabis pēc ķīmiskā sastāva ir ļoti vienkāršs – tas ir etilspirta (C2H5OH) un ūdens (H2O) maisījums. Ja etilspirts, kas ir šā dzēriena pamatā, nav attīrīts un tajā ir nokļuvuši dažādu organisku, kā arī sīki dispersu neorganisku savienojumu piemaisījumi, kas nav vizuāli saredzami, centrifūgējot pie lieliem apgriezieniem, tie var apvienoties un veidot lielākus "agregātus”. Var gadīties arī, ka šīs daļiņas šņabī nokļūst etilspirta atšķaidīšanas procesā, ja nelieto destilētu vai speciāli attīrītu ūdeni. Piesārņojums var rasties arī no traukiem, kuros etilspirtu pārvadā.
Pārtikā lietojamo alkoholu gan parasti gatavo nevis ķīmiskā ceļā, bet rūgšanas procesā no labības graudiem, taču arī rūgšanas procesā var veidoties blakusprodukti – karbonilsavienojumi un augstākie spirti, ko tautā sauc par "fūzeļiem”. Attīrīšanas process ir ļoti svarīgs – spirtu vairākkārt filtrē un pārdestilē, lai nekas no šiem kaitīgajiem savienojumiem nenokļūtu dzērienā. Kas notiek, ja cilvēki dzer nepietiekami attīrītu šņabi? Labākajā gadījumā – garantētas pamatīgas galvassāpes! Taču karbonilsavienojumi ir kancerogēni, un, nonākot cilvēka organismā, tie var izraisīt dažādas nevēlamas reakcijas un slimības, kuras ir ļoti grūti vai pat neiespējami izārstēt.
Slikti attīrītam alkoholam mūsdienās vairs nevajadzētu būt, jo ir taču dažādi pārbaudes dienesti. Tomēr, ja par kādu dzērienu rodas šaubas, vajag informēt Pārtikas un veterināro dienestu, kura rīcībā ir mūsdienīga laboratorija un kvalificēti speciālisti, kas spēj identificēt jebkura alkoholiskā dzēriena ķīmisko sastāvu.”

Kaktusi pret elektromagnētisko lauku .

minchux — Tue, 22 Dec 2009 10:11:33 GMT

Kopš ikdienā strādājam ar datoriem un līdzi nēsājam mobilos telefonus, aktuāls kļuvis arī jautājums – kā neitralizēt to radīto elektromagnētisko starojumu. Ir darbavietas, kur datoriem apkārt saliktas lielas kaktusu kolonijas, jo adatainie augi šo starojumu likvidējot. Līdzīgas spējas tiek piedēvētas arī līdakastēm.
Komentē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. IB (starptautiskā bakalaureāta) klases skolēnu grupa, kas nesen veica pētījumu par kaktusiem: "Mēs gan nepētījām kaktusu ietekmi uz datoriem un to radīto elektromagnētisko lauku, bet veicām eksperimentu ar mobilajiem telefoniem. Eksperiments norisinājās šādi. Ņēmām kompasu un atzīmējām ziemeļu virzienu. Tad blakus kompasam novietojām mobilo tālruni. Adatas smaile novirzījās no kursa. Pēc tam apkārt tālrunim un kompasam novietojām kaktusus. Eksperimentu atkārtojām dažādos veidos un dažādās telpās, lai izvairītos no iespējas, ka apkārtējās vides faktori ietekmē rezultātus. Novērojums sagādāja vilšanos – kompasa adata kā bija, tā palika nobīdījusies no ziemeļu virziena. Tātad kaktusi uz elektromagnētisko starojumu neiedarbojas. Tāpēc nav nozīmes tos novietot ap datoru, kura radītais elektromagnētiskais lauks ir daudz spēcīgāks par mobilo tālruņu radīto. Vienīgais labums no kaktusiem kabinetā varētu būt tas, ka tie izskatās glīti, jo pat fotosintēzes process, kas varētu ģenerēt papildu skābekli telpā, Latvijas apstākļos kaktusiem nenotiek. Arī to mēs pierādījām savā projektā.”

Komentē Māra Vikmane, LU Bioloģijas fakultātes docente: "Par kaktusiem esmu dzirdējusi arī pavisam citu leģendu – ka tos nav vēlams turēt telpās, kur uzturas cilvēki, vismaz ne guļamistabās, jo augu biolauks atstāj negatīvu iespaidu. Tomēr arī šis uzskats nav absolūts, jo jebkuru dzīvu būtņu biolauki ir atšķirīgi, un, kas vienam kaitē, otram var palīdzēt. Augu fizioloģija, augu inteliģence ir jauna zinātnisko pētījumu joma, kurā vēl joprojām ir ļoti daudz neizzināta. Skaidrs, ka mijiedarbība starp augu un cilvēku biolaukiem pastāv, tāpat kā tā pastāv starp jebkuru citu dzīvu būtņu biolaukiem. Uz jautājumu, vai kaktusi tiešām neitralizē datora radīto elektromagnētisko lauku, viennozīmīgi atbildēt nevar. Taču, ja pieņem, ka tas ir līdzīgi kā ar sansevjērām (tautā sauktām par līdakastēm), kas aiztur āderu radīto starojumu, tad šī iedarbība ir tikai uz laiku. Pēc tam visa akumulētā enerģija tomēr izdalās telpā.
Dzirdēju ļoti interesantu gadījumu Maskavā. Kāds fiziķis no Tālajiem Austrumiem viesojās vietējā augu fiziologa ģimenē. Vairākas naktis pavadījis atvēlētajā istabā, viesis atzinās, ka noteiktā stundā katru nakti redz šaušalīgus murgus, un tāpēc vēlas pārcelties uz viesnīcu. Namatēvs un namamāte pārdomāja viesa teikto un atcerējās, ka ciemiņš nakšņo istabā, kur pirms laika ar vēzi lielās mokās bija mirusi viņu vecmāmiņa. Turklāt smagākās sāpju lēkmes vienmēr bijušas apmēram tajā laikā, kad viesim rādījās murgi. Mēbeles bija nomainītas, taču večiņas istabas augi palikuši. Veicot augu aktivitātes mērījumus (jo arī augi, tāpat kā mēs, naktīs laižas "miegā” un viņu dzīvības procesi palēninās), saimnieki konstatēja, ka vecmāmiņas istabas augi "mostas” un aktivizējas tieši šajās sāpju stundās. Kā tas notiek? Kāpēc? Kā augi uzkrāj šo enerģiju, kā patur atmiņā un turklāt spēj nosūtīt šo informāciju cilvēkam? Tā vēl joprojām ir mīkla. Ne jau katrs cilvēks bez īpašas aparatūras uztver šos signālus, tāpat kā ne katrs var ietekmēt sēklu dīgšanas procesu. Ir veikti eksperimenti, kuros pierādīts, ka dažu cilvēku enerģētika atstāj labvēlīgu iespaidu uz sēklām, tās labāk dīgst un labāk aug, bet tajā pašā laikā ir arī cilvēki, kam piemīt tieši pretējas spējas. Taču pagaidām vēl nav aparatūras un mērvienību, kā šīs spējas apzīmēt, mērīt un pētīt. Mēs esam pašā ceļa sākumā. Skaidrs ir tikai tas, ka augi ir dzīvi un piedalās visā, kas notiek mums apkārt.”

Nost ar Viagru, ņemam sliekas!

minchux — Tue, 22 Dec 2009 10:09:45 GMT

Viesojoties pie kāda attālāka radinieka, kurš nesen bija apņēmis par sevi divdesmit gadus jaunāku sieviņu, "vecēt” sākušais kungs vakara gaitā vīru sarunās pastāstīja, ka potences problēmas atrisinājis pavisam vienkārši, pēc sentēvu receptes. To darot tā: salasa prāvas sliekas, ielaiž uz pāris dienām biezpienā, lai viņu vēderiņi attīrās no smiltīm, tad minētos tārpiņus kopā ar biezpienu sacep un ēd. Un nekādu Viagru nevajag – viss notiek! Kā ilustrācija kunga vārdu patiesumam lieliski iederējās mazs puiškāns, kas skraidelēja pa visu māju, rādīdams ciemiņiem mašīniņas, un jauniņā sieva, kura acīm redzami gaidīja otru mazuli.

Komentē Arturs Vāvere, seksologs: "Sliekas... nu, es pieņemu, ka tām var būt psiholoģisks efekts. Ja cilvēks cieši tic, viņam palīdz. Arī tabletēm bieži novēro placebo efektu. Sacīt, ka sliekas nu būs tā dabiskā viagra, kas palīdzēs visiem, es tomēr nevaru, nē. Bet kāds homeopāts man pastāstīja vienu citu recepti, pavisam dabisku, un tā gan darbojoties! Pats neesmu izmēģinājis, bet pagatavošana esot šāda: pavasarī ņem oša ziedpumpurus, miezerītī saberž ar medu. Liek ledusskapī kādu nedēļu nostāvēties un tad lieto. Ārīgi. Rezultāti esot labi. Cik zinu, aptiekās gan šo ziedīti nopirkt nevar, pat homeopātiskajās ne. Bet katrs sev pats var pagatavot.
Vēl labs pašmāju augs šai kaitei esot dzeltenās ūdensrozes, bet tās ir aizsargājamas, turklāt pagatavotās zāles ir diezgan bīstamas, jo ieteicamā deva ir tuva letālai un ir viegli pārdozēt. Tāpēc recepti nepaudīšu.
Zinu, ka citi lieto uzturā kuiļu un vēršu sēkliniekus, bet arī to iedarbība ir vairāk psiholoģiska.”