Nupat dzeltenā prese uz Latvijas itāļa Roberto Meloni zeltneša
pamanījusi laulības gredzenu un apcer, kura nu būtu dziedātāja
izredzētā. Roberto intervijā žurnālam „Kas Jauns” atklāja gan
romantisku stāstu, gan savus uzskatus par ģimenes dzīvi.
Aleksandra Kurusova līdzās Roberto ir kā īsta sardīniete – maza un tumša. Tam piekrīt arī pats itālis.
Jau pierasts, ka Roberto ar vienu kāju atrodas Itālijā, ar otru –
Latvijā, piedalīdamies dažādos ar šovbiznesu saistītos projektos. Un
arī nākotnē nekas nemainīšoties un Latvija būšot tikpat viņa mājas cik
Itālija. Septembra vidū Roberto uz Itāliju devās, lai godinātu savus
vecākus 50 gadu kāzu jubilejā. „Svinējām trīs dienas, un svinībās
piedalījās vismaz 120 viesu – gan radi un draugi, gan kaimiņi un mūsu
ciemata iedzīvotāji,” žurnālam „Kas Jauns” stāstīja Roberto. Viņš zelta
kāzas apmeklēja Aleksandras Kurusovas pavadībā. Pazīstamā dejotāja
ciemošanās laikā atzīmēja arī savu 24. dzimšanas dienu, tāpēc nav
brīnums, ka ceļu uz Sardīniju mēroja arī abu draugs dziedātājs Lauris
Reiniks. Tiesa, viņš gan nesagaidīja Roberto vecāku balli, jo tā notika
dienā, kad Reinikam bija jāatgriežas Latvijā, lai gatavotos ģimeņu
dziedāšanas svētku vadīšanai.
Svarīgākais cilvēks pasaulē…
Roberto vecāki izaudzinājuši piecus bērnus, un līdz Latvijai
atkļuvušais mūziķis ir ģimenes pastarītis – vismaz 10 gadus jaunāks par
pārējiem. „Mammai jau bija 38 gadi, kad nācu pasaulē. Liels puisis –
smagāks par četriem kilogramiem, droši vien nebiju no tiem
„vieglākajiem” bērniem. Varbūt tāpēc mamma man ir svarīgākais cilvēks
pasaulē,” sentimentāls nevairās būt Roberto.
Kā zināms, viņš izaudzis kārtīgā lauksaimnieku ģimenē, tāpēc nav
brīnums, ka vienas no pirmajām Roberto atmiņām ir par mammu, kura
pārlieku aizņemta mājas darbos. Tiesa, šovasar saimniecību līdz ar
lopiņiem vecāki pārdevuši un nu var baudīt mierīgas vecumdienas.
„Lielākoties mani pieskatīja vecākā māsa, kuru pat vienu brīdi
sāku saukt par mammu,” atzīst Roberto. Bet ciešākas attiecības ar mammu
viņam izveidojušās pusaudža gados, kad brālis un māsas „aizprecējušies”
prom no mājām un viņš palicis „vienīgais” bērniņš. Gan ne uz ilgu
laiku. Roberto: „Kad aizbraucu uz Latviju, vecāki ļoti pārdzīvoja. Kopš
tās dienas mamma man zvana katru (!) vakaru, vaicādama, kā jūtos, kā
iet darbos un ar iztikšanu… Esmu ļoti mīlēts un lutināts. Un man bijusi
stipra ģimene – tas visā manā tālākajā dzīvē ir ļoti palīdzējis.”
