Interese par estētisko ķirurģiju strauji pieauga pirms diviem gadiem.
Vienlaikus ar negatīvajām ekonomiskajām tendencēm lejupslīdi piedzīvoja
ar kosmētiskā ķirurģija. Kad jādomā par izdzīvošanu, skaistums kļūst
sekundārs. Uz krīzi plastikas ķirurgi reaģējuši, samazinot pakalpojumu
cenas aptuveni par 10-15%.
Finansējums sarucis arī valsts garantētajai rekonstruktīvajai
ķirurģijai, ko parasti veic akūtos gadījumos pēc traumām, fizisko
defektu novēršanai. Piemēram, kopš 2006. gada valsts apmaksāja krūts
rekonstrukciju pēc amputācijas. Šogad šī programma pārtraukta naudas
trūkuma dēļ.
„Estētiskā ķirurģija nav pirmā nepieciešamība, cilvēki pārskata prioritātes un domā par elementāru izdzīvošanu,” saka Laucis.
Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā pieprasītākā ir krūšu
palielināšana, seko plakstiņu un ausu rekonstrukcija, topā ir arī
lielāka ādas un tauku slāņa noņemšana no vēdera un tauku atsūkšana.
Sejas operācijas ir mazāk populāras. Visaktīvāk plastiskās ķirurģijas
iespējas izmanto cilvēki vecumā no 25 līdz 40 gadiem, no kuriem 70% ir
sievietes. Visbiežāk meitenes vēlas palielināt krūtis vai uzlabot
vēdera formu pēc dzemdībām.
Pēc 40 gadu vecuma aktuāla kļūst noslīdējušo plakstiņu problēma.
Aizvien biežāk uzlabot kādu ķermeņa daļu izvēles arī vīrieši.
Raksturīgi, ka labi justies viņiem traucē noslīdējuši plakstiņi un
maisiņi ap acīm un ausu forma.
