Feldmanes dēls sasit mammas auto un aiziet no mājām.
Bijušās TV šovu vadītājas, raidījuma „Kinomānija” producentes Ivetas
Feldmanes un plastikas ķirurga Kaspara Feldmaņa dēls Rihards (18)
nesaskaņu dēļ ar vecākiem pametis ģimenes māju Mežaparkā un cenšas
uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Pašlaik Rihards īrē dzīvokli Rīgā, mācās 12. klasē Rīgas Tūrisma un
tirdzniecības skolā un naudu iztikai un dzīvošanai pelna, strādādams
gan bārmeņa darbu kafejnīcā „Arēnā Rīga”, gan darbojas kā privātais
tenisa treneris. Pateicoties tēvabrālim Paulam, viņš ticis arī pie
pirmajiem klientiem – tās esot divas biznesa sievietes, kas no ikdienas
rutīnas un darba brīvajā laikā atslodzi rod, nododoties tenisa spēlei. „Tagad pie jaunajiem apstākļiem esmu pieradis, un par situāciju
nesūdzos. Tomēr sākumā patiešām bija grūti. Aizejot man nebija nekādu
iekrājumu, jo līdz tam visu kabatas naudu, ko saņēmu no vecākiem, ar
vieglu roku biju paradis iztērēt. Pat nezinu, kā dzīvotu un ko ēstu, ja
nebūtu manu draugu. Sākumā mēnesi nodzīvoju pie draugiem, bet, kad
saņēmu pirmo algu, noīrēju pats istabu pie viena drauga vecmāmiņas.
Tagad gan taisos pārcelties, un noīrēt kādu dzīvokli divatā ar vienu
draugu, jo tā būs ekonomiskāk,” stāsta Ivetas Feldmanes vecākais dēls,
kurš pēc pāris mēnešiem svinēs savu 19. dzimšanas dienu.
Rihards Feldmanis atzīst, ka jau ilgāku laiku nav
varējis sadzīvot ar vecākiem, bet „punktu uz i” uzlicis negadījums ar
mammas Ivetas automašīnu. „Biju aizbraucis uz tenisa nodarbībām
Ķeizarmežā, bet,l kad vēlāk atgriezos autostāvvietā, secināju, ka
mammas mašīnai ir sabuktētas durvis. Aizvien nesaprotu, kā tas notika –
vai mašīnā kāds ietriecās, kamēr tā atradās stāvlaukumā, vai
neuzmanības dēļ iebraucu kādā apmalē… Katrā ziņā nespēju atminēties ne
mazāko triecienu, sitienu vai troksni, un par radušos situāciju
joprojām esmu neziņā. Lai arī remonta izdevumus sedza apdrošinātāji, un
finansiālas problēmas ģimenei nebiju sagādājis, mamma, saprotams, bija
nikna, iespējams, neticēja man un bez skandāla neiztikām. Tad arī
sapratu – viss, tā ilgāk dzīvot vairs negribu, un aizgāju no mājām,”
stāsta Rihards, nopūzdamies, ka vecākiem, kas 18 gadu garumā allaž
zinājuši par viņa gaitām, tagad droši vien esot grūti pierast, kad dēls
ir aizgājis savā dzīvē. „Tomēr no otras puses citas izejas nebija, jo
ģimenes atmosfēra mani bija nogurdinājusi. Kad vecākiem darbā bija
kādas problēmas, tas bija neizturami. Strīdējās paši, izgāza dusmas uz
mani, un tā piesiešanās par sīkumiem… Acīmredzot veiksmīga karjera un
panākumi biznesā ne vienmēr ir savienojami ar harmonisku ģimenes
dzīvi.”
